Āraiši lake fortress was attacked and destroyed in the late 10th century, and was never rebuilt. When the foundations settled and the water level in the lake rose, the building remains and artefacts ended up underwater, and in these anaerobic conditions they were preserved up to the present day. The excavated archaeological material provides quite a full picture of Latgallian material culture during the Viking Age, and partially also of their mental culture, and so the idea was born of recreating the lake fortress as an open-air archaeological museum. Chosen for reconstruction was the earliest building phase, from the 9th century, since this was the best preserved. Based on the research material, the lower sections of the buildings were recreated as copies of the recovered originals, while the upper parts were reconstructed on the basis of structural elements from these buildings found in the archaeological layers, also using ethnographic parallels. Used in the building work are replicas of the tools discovered in the excavation. Thus, the reconstructed Āraiši lake fortress exhibits a high degree of historical accuracy. Reconstruction work is still underway, and can be viewed by the visitors.
More: Jānis Apals. Rekonstruktion der befestigten Inselsiedlung des 9Jh. In Araisi: Vorbericht. – In: Experimentelle Archaologie – Bilanz 1994.Oldenburg, 1995.- S.97- 110.
Kā un kādēļ rekonstruē Āraišu ezerpili (LV)?
Āraišu ezerpils gāja bojā 10. gs. beigās ienaidnieka uzbrukuma dēļ. Celtņu un iedzīves paliekas nokļuva zem ūdens apbūves pamatu nosēšanās un ezera līmeņa celšanās rezultātā, kur anaerobos apstākļos saglabājās līdz mūsdienām. Izrakumos atrastie materiāli no arheoloģijas viedokļa iespējami pilnīgi raksturo seno latgaļu materiālo un daļēji arī garīgo kultūru vikingu laikmetā, tādēļ radās ideja par ezerpils kā brīvdabas arheoloģiskā muzeja izveidi. Rekonstrukcijai kā vislabāk saglabājušos izvēlējās senāko 9. gs. apbūvi. Pamatojoties uz zinātniskās izpētes materiāliem celtņu apakšējās daļas atjauno kā atrasto oriģinālu kopijas, bet augšdaļas rekonstruē pamatojoties uz kultūrslānī atrastajām šo celtņu būvdetaļām un etnogrāfiskajām paralēlēm. Celtniecībā tiek izmantotas arī izrakumos atrasto darbarīku replikas. Tādēļ Āraišu ezerpils rekonstrukcijai ir augsta vēsturiskās ticamības pakāpe. Rekonstrukcijas darbi turpinās arī pašlaik, apmeklētāju klātbūtnē.
Plašāk: Āraišu ezerpils: Teikas un vēsture (Jānis Apals, Mārtiņš Zelmenis).- Rīga, 1998.-3.-29.lpp.
